• Salacgrīvas ostas pārvalde

    Salacgrīvas osta ir augoša Latvijas ziemeļu daļas reģionālā osta, kas atrodas Rīgas jūras līcī ietekošās Salacas upes grīvā

  • Salacgrīvas ostas pārvalde

    Salacgrīvas osta ir augoša Latvijas ziemeļu daļas reģionālā osta, kas atrodas Rīgas jūras līcī ietekošās Salacas upes grīvā

  • Salacgrīvas ostas pārvalde

    Salacgrīvas osta ir augoša Latvijas ziemeļu daļas reģionālā osta, kas atrodas Rīgas jūras līcī ietekošās Salacas upes grīvā

  • Salacgrīvas ostas pārvalde

    Salacgrīvas osta ir augoša Latvijas ziemeļu daļas reģionālā osta, kas atrodas Rīgas jūras līcī ietekošās Salacas upes grīvā

  • Salacgrīvas ostas pārvalde

    Salacgrīvas osta ir augoša Latvijas ziemeļu daļas reģionālā osta, kas atrodas Rīgas jūras līcī ietekošās Salacas upes grīvā

  • Salacgrīvas ostas pārvalde

    Salacgrīvas osta ir augoša Latvijas ziemeļu daļas reģionālā osta, kas atrodas Rīgas jūras līcī ietekošās Salacas upes grīvā

  • Salacgrīvas ostas pārvalde

    Salacgrīvas osta ir augoša Latvijas ziemeļu daļas reģionālā osta, kas atrodas Rīgas jūras līcī ietekošās Salacas upes grīvā

  • Salacgrīvas ostas pārvalde

    Salacgrīvas osta ir augoša Latvijas ziemeļu daļas reģionālā osta, kas atrodas Rīgas jūras līcī ietekošās Salacas upes grīvā

  • Salacgrīvas ostas pārvalde

    Salacgrīvas osta ir augoša Latvijas ziemeļu daļas reģionālā osta, kas atrodas Rīgas jūras līcī ietekošās Salacas upes grīvā

  • Salacgrīvas ostas pārvalde

    Salacgrīvas osta ir augoša Latvijas ziemeļu daļas reģionālā osta, kas atrodas Rīgas jūras līcī ietekošās Salacas upes grīvā

  • Salacgrīvas ostas pārvalde

    Salacgrīvas osta ir augoša Latvijas ziemeļu daļas reģionālā osta, kas atrodas Rīgas jūras līcī ietekošās Salacas upes grīvā

  • Salacgrīvas ostas pārvalde

    Salacgrīvas osta ir augoša Latvijas ziemeļu daļas reģionālā osta, kas atrodas Rīgas jūras līcī ietekošās Salacas upes grīvā

  • Salacgrīvas ostas pārvalde

    Salacgrīvas osta ir augoša Latvijas ziemeļu daļas reģionālā osta, kas atrodas Rīgas jūras līcī ietekošās Salacas upes grīvā

  • Salacgrīvas ostas pārvalde

    Salacgrīvas osta ir augoša Latvijas ziemeļu daļas reģionālā osta, kas atrodas Rīgas jūras līcī ietekošās Salacas upes grīvā

  • Salacgrīvas ostas pārvalde

    Salacgrīvas osta ir augoša Latvijas ziemeļu daļas reģionālā osta, kas atrodas Rīgas jūras līcī ietekošās Salacas upes grīvā

Ostas noteikumi

Ostas noteikumi tiek sagatavoti un apstiprināti saskaņā ar likuma "Par ostām" 6.pantu.

Salacgrīvas ostas noteikumi ir apstiprināti ar 2010.gada 01.jūlijā Salacgrīvas novada domes lēmumu Nr.385 "Par saistošo noteikumu Nr.22 "Salacgrīvas ostas pārvaldes ostu noteikumi" apstiprināšanu.

Salacgrīvas ostas pārvaldes ostu noteikumi PDF

Pielikums Nr.1 PDF

Pielikums Nr.2 PDF

Pamatojoties uz saistošo noteikumu Nr.22 "Salacgrīvas ostas pārvaldes ostu noteikumi" 38.pantu Salacgrīvas ostas kapteinis 01.12.2015. izdevis rīkojumu Nr.28v "Par atļautājām iegrimēm Salacgrīvas ostā" .

Rīkojums Nr.28v "Par atļautajām iegrimēm Salacgrīvas ostā".

 


 

SAISTOŠIE NOTEIKUMI

2010.gada 1.jūlijā                                                                                                                                                                                             Nr. 22

Salacgrīvas ostas pārvaldes ostu noteikumi.

Izdoti saskaņā ar
 Likuma par ostām 6.panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Salacgrīvas ostas pārvaldi Likumā par ostām, ostas nolikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā realizē Salacgrīvas ostas pārvalde.

2. Salacgrīvas ostas pārvalde pārvalda ostas kopējās hidrotehniskās būves, ostas akvatoriju, sauszemes daļu un navigācijas iekārtas, kā arī kontrolē visu ostas piestātņu atbilstību Salacgrīvas ostas noteikumu prasībām.

3. Salacgrīvas ostas noteikumi ir obligāti visiem kuģiem, kas ienāk Salacgrīvas ostā, kā arī komercsabiedrībām, citām juridiskajām un fiziskajām personām, kuras atrodas vai darbojas Salacgrīvas ostas teritorijā. Noteikumu izpildi kuģošanas drošības jautājumos kontrolē ostas kapteinis, vides aizsardzības jautājumos - Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde, pārējos jautājumos Salacgrīvas ostas pārvalde.

4. Pildot šos noteikumus tiek ievērotas arī Latvijas Republikā ratificēto starptautisko konvenciju un citu starptautisko normatīvo aktu, Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības un labas jūras prakses atziņas.

5. Ostas vai ostas daļas izmantošanu valsts aizsardzības vajadzībām nosaka Ministru kabineta 2000.gada 15.augusta noteikumi Nr.277 "Noteikumi par ostu izmantošanu aizsardzības vajadzībām".

6. Ostas kapteinim ir tiesības pieprasīt no visām ostas sauszemes teritorijā un akvatorijā esošām juridiskajām un fiziskajām personām, tai skaitā, no ostā esošo kuģu kapteiņiem, nodot viņa rīcībā piestātnes, kā arī nepieciešamos peldošos un tehniskos līdzekļus, ja tie nepieciešami cilvēku dzīvības glābšanai, avāriju novēršanai vai avāriju seku likvidācijai. Izņēmuma gadījumā ostas kapteiņa pieprasījumu dokumentāli noformē pēc norādīto operāciju uzsākšanas vai pabeigšanas.

II. Salacgrīvas ostas robežas

7. Salacgrīvas ostas robežas nosaka Ministru kabinets. Salacgrīvas ostas teritorija ietver:

7.1. ostas akvatorijas enkurvietu, kas norobežota ar sekojošām koordinātām:
 
7.1.1. 570 44’4 N; 240 15’0 E;
7.1.2. 570 44’4 N; 240 17’0 E
7.1.3. 570 43’2 N; 240 17’0 E;
7.1.4. 570 43’2 N; 240 15’0 E;

7.2. Ostas akvatorijas ārējo reidu, kas norobežojas ar sekojošām koordinātām:

7.2.1. 570 44’4 N; 240 15’0 E;
7.2.2. 570 45’3 N; 240 20’3 E;
7.2.3. 570 45’2 N; 240 20’5 E;
7.2.4. 570 44’4 N; 240 17’0 E;

7.3. ostas akvatorijas iekšējo reidu Salacas grīvā, kas robežojas ar līniju, kura savieno ostas Ziemeļu un Dienvidu molu galus un Rīgas - Tallinas šosejas tiltu;

7.4. ostas akvatorijas iekšējo reidu Kuivižos, kas robežojas ar līniju, kas savieno Ziemeļu un Dienvidu molu galus Krišupītes grīvā un Rīgas - Tallinas šosejas tiltu;

7.5. akvatorijas ārējo un iekšējo reidu Salacgrīvas ostā, kas savienots ūdens joslā. Ostas akvatorijai piederīga arī ūdens josla 100 m gar Ziemeļu un Dienvidu molu ārējām malām;

7.6. sauszemes daļu Salacgrīvā un Kuivižos.

8. Salacgrīvas ostas galvenā kuģu ceļa garums ir 3300 m, platums - 70 m pie ūdens līmeņa 0,00 m.

9. Salacgrīvas ostas vadlīnija ir - 720.3 - 2520.3

10. Kuivižu ostas vadlīnija ir  - 780.4 – 2580.4.

III. Ostas maksas

11. Salacgrīvas ostas pārvalde var noteikt šādas ostas maksas:
11.1. tonnāžas maksa;
11.2. kanāla maksa;
11.3. sanitārā maksa;
11.4. piestātnes maksa;
11.5. mazo kuģu maksa;
11.6. loču maksa;
11.7. kravas maksa;
11.8. ledus maksa;
11.9. pasažieru maksa;
11.10. enkura maksa.

12. Salacgrīvas ostas pārvalde var apstiprināt maksimālo tarifu robežlīmeņus šādiem ostas pakalpojumiem:
12.1. Par tauvošanas darbu izpildi;
12.2. Par atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu;
12.3. Par ostas velkoņu izmantošanu;
12.4. Par ugunsdzēsēju pakalpojumiem;
12.5. Par dzeramā ūdens piegādi;
12.6. Par piestātnes izmantošanu.

13. Sanitārā maksa ietver maksu par visu veidu atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu no kuģiem, kas ir uz kuģa, tam ienākot, vai radušies tam stāvot ostā, izņemot piesārņotos balasta ūdeņus vai tanku mazgājamos ūdeņus.

14. Ledus maksa tiek izmantota kuģošanas nodrošināšanai ostas akvatorijas iekšējā reidā.

15. Ostas maksas un ostas pakalpojumu maksimālos tarifus apstiprina Salacgrīvas ostas valdē.

16. Kuģim, pirms iziešanas no Salacgrīvas ostas, jāsamaksā visas ostas maksas, maksas par jūras navigācijas pakalpojumiem un maksas par tam sniegtajiem pakalpojumiem.

17. Kuģa aģentējošās firmas pilnībā atbild par Salacgrīvas ostas maksu iekasēšanu no kuģa īpašnieka vai fraktētāja, un veic to samaksu atbilstoši Salacgrīvas ostas maksu un ostas pakalpojumu maksimālo tarifu prasībām un citām Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām.

 

IV. Piestātņu un citu nekustamo īpašumu lietošana

 

18. Par piestātņu un citu rīcībā nodoto nekustamo īpašumu tehnisko stāvokli, to uzturēšanu kārtībā un pārraudzību, tehniskās ekspluatācijas, ugunsdrošības, vides aizsardzības un citu noteikumu un prasību ievērošanu pilnībā atbild tās īpašnieks vai operators.

19. Īpašus piestātnes apsaimniekošanas noteikumus, saskaņojot ar ostas kapteini, nosaka piestātnes īpašnieks vai operators.

20. Ja piestātnes tehniskais stāvoklis neatbilst kuģu drošas pietauvošanās prasībām, ostas kapteinis var aizliegt to lietot.

21. Neapbūvētas krasta joslas izmantošana kuģu piestāšanai, pārziemošanai, būvei un remontam, kravu kraušanai un uzglabāšanai, kā arī jebkāda veida būvniecībai tajā ir atļauta saskaņojot ar ostas pārvaldi un ostas kapteini.

22. Ārkārtas situācijās, lai nodrošinātu cilvēku vai kuģu drošību, lai novērstu avāriju, dabas katastrofu vai piesārņojuma sekas, ostas pārvaldei ir tiesības izmantot piestātnes un tauvas joslu bez īpašnieka vai nomnieka atļaujas.

23. Piestātnes īpašnieks vai tās operators nodrošina piestātnes aprīkošanu ar glābšanas līdzekļiem (glābšanas riņķi ar līni un gaismas boju) un ugunsdzēsības inventāru.

 

V. Kuģu ienākšanas, iziešanas kārtība un ostas formalitātes

 

24. Formalitātes, kuģim ienākot ostā un izejot no tās, tai skaitā informācijas apmaiņu par kuģu un ostu aizsardzības jautājumiem, veic Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

25. Informāciju par kuģu, izņemot vietējās nozīmes zvejas kuģu, pienākšanu Salacgrīvas ostas reidā kuģu kapteiņi patstāvīgi, vai ar aģentu starpniecību paziņo Salacgrīvas ostas Kapteiņa dienestam (1.pielikums) 72 stundas (atkārtojot to 48 un 24 stundas) pirms kuģa pienākšanas.

26. Kuģus, kuri ir devuši šo noteikumu 24.punktā paredzēto informāciju un saņēmuši apstiprinājumu no kravas īpašnieka vai tā pilnvarotas personas un piestātnes īpašnieka, pieņem ostā rindas kārtībā, kādā tie pienāk Salacgrīvas ostas ārējā reidā.

27. Kuģiem, kuri ir snieguši šo noteikumu 24.punktā paredzēto informāciju par pienākšanas laiku Salacgrīvas ostas reidā, ir priekšroka salīdzinājumā ar kuģiem, no kuriem šāda informācija nav saņemta.

28. Kuģa kapteinis vai kuģa aģents informācijā par kuģa pienākšanu sniedz datus atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

29. Ja uz kuģa atrodas bīstama krava, par to ziņo atsevišķi saskaņā ar  Ministru kabineta 2005.gada 9.augusta noteikumiem Nr. 592 “Kārtība kādā sniedzami ziņojumi par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām”.

30. Kuģa kapteinis vai kuģa aģents divas stundas pirms kuģa pienākšanas pie “P”(pieņemšanas) bojas paziņo ostas Kapteiņa dienestam precizētu kuģa pienākšanas laiku.

31. Ziemas navigācijas laikā kuģa kapteinis vai kuģu aģents kuģošanai ledus apstākļos sniedz šādu papildus informāciju:
31.1. ledus klase;
31.2. kuģa tehniskā stāvokļa īpatnības, kas var iespaidot kuģošanu ledū;
31.3. dzenskrūves materiāls;
31.4. dzinēja jauda.

32. Ja notikušas izmaiņas kuģa apkalpē vai tehniskajā stāvoklī pēc kuģa iziešanas noformēšanas, kuģa kapteinis vai kuģa aģents par tām ziņo ostas kapteinim un gaida tālākos norādījumus.

33. Atpūtas kuģu (izņemot airu laivu, ūdensmotociklu un motorlaivu) ienākšanas/iziešanas formalitātes veic attiecīgās kontroles iestādes atbilstoši kontroli regulējošiem normatīviem aktiem.

34. Bez ostas formalitāšu nokārtošanas kuģis no ostas drīkst iziet, lai veiktu glābšanas darbus, par to paziņojot ostas kapteinim un saņemot attiecīgus norādījumus.

35. Kuģim, izejot no ostas, sānsvere nedrīkst pārsniegt 30, bet galsvere uz priekšgalu drīkst būt ne vairāk kā 0.3 % no kuģa ūdenslīnijas garuma. Kuģa (liellaivas) klāja krava, izejot, ienākot vai manevrējot ostā, nedrīkst apgrūtināt kapteinim vai locim novērot navigācijas zīmes.

36. Kuģis, kuram šo noteikumu ietvaros nav nepieciešami loča pakalpojumi, izņemot vietējās nozīmes zvejas kuģi, var sākt kustību no reida uz piestātni tikai ar ostas Kapteiņa dienesta atļauju.

37. Kuģa aizturēšana ostā vai arests notiek saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām.

 

VI. Kuģošanas drošība

 

38. Maksimālo kuģu iegrimi kuģošanas kanālā un ostas akvatorijā pie 0,00 nosaka ar ostas kapteiņa atbilstošu rīkojumu.

39. Salacgrīvas ostā pieļaujamie kuģu izmēri kuģošanas kanālā un akvatorijā ir šādi: garums 115 m, platums 20 m, augstums nav ierobežots. Kuģu izmēri pie piestātnēm ir noteikti šo noteikumu 2.pielikumā “Piestātņu shēma Salacgrīvas ostā”. Lielāka platuma kuģu ienākšanu ostā saskaņo ar ostas kapteini.

40. Ostas ūdeņos ievēro 1972.gada Konvenciju par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (COLREG - 72).

41. Pienākot pie pieņemšanas (“P”) bojas, kā arī kuģojot ostā, sazināšanās ar ostas Kapteiņa dienestu notiek pa radio ultraīsviļņiem (ŪĪV) vai mobilo tālruni. Izsaukuma signāli un izsaukuma un darba kanāli ir šādi:
41.1. Ostas kapteiņa dienestam:
41.1.1. izsaukuma signāls - “Salacgrīvas osta” (Salacgriva port);
41.1.2. izsaukšanas kanāls - UĪV 16.kanāls vai mobilais tālrunis (1.pielikums); darba sakari - UĪV 12.kanālā vai pa mobilo tālruni;

41.2. Loča izsaukums:
41.2.1. izsaukuma signāls - “Salacgrīvas osta 1” (Salacgriva port 1);
41.2.2. izsaukšanas kanāls - UĪV 12.kanāls vai mobilais tālrunis (1.pielikums); darba sakari – UĪV 12 kanālā vai pa mobilo tālruni.

42. Ostas ārējā reidā esošie kuģi nedrīkst traucēt pa kuģa ceļu no ostas izejošos kuģus.

43. Aizliegts kuģot ostā vai iziet no tās, ja kuģa apkalpei nav kvalifikāciju apliecinoši dokumenti.

44. Uz visiem ārvalstu kuģiem, kas atrodas Salacgrīvas ostas teritorijā, ir pacelti savas valsts un Latvijas Republikas karogi atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām.

45. Loča pakalpojumi, ienākot, izejot vai pārvietojoties ostā, ir obligāti visiem kuģiem, kuru garums ir lielāks par 60 m.

46. Loci uzņem uz kuģa vai nodod uz loča kuģi pie pieņemšanas (“P”) bojas. Sarežģītos hidrometeoroloģiskos apstākļos, kad loča uzņemšana vai nodošana pie „P” bojas nav iespējama, locis, saskaņojot ar kuģa kapteini, var loča uzņemšanas vietu izmainīt vai veikt kuģa ievešanu vai izvešanu loču kuģa ķīļūdenī, neuzkāpjot uz ievedamā vai izvedamā kuģa. Šajos gadījumos kuģis netiek atbrīvots no loču maksas.

47. Ostas velkoņa izmantošanas kārtību nosaka kuģa kapteinis, saskaņojot to ar loci. Ostas velkoni ieteicams izmantot tiem kuģiem, kuru garums ir lielāks par 60 m, kā arī velkoņiem ar  liellaivām. Ostas velkoņa izmantošana ir obligāta liellaivām ar garumu 90 metri un lielāku, ar platumu 20 metri un lielāku un iegrimi 4,5 metri un lielāku.

48. Satiksme uz kuģu ceļa notiek vienā virzienā. Vienlaicīga kuģu iziešana un ienākšana ostā ir aizliegta, izņemot kuģus, kuru garums ir mazāks par 30 m.

49. Kuģošana akvatorijā un kanālā ir aizliegta:
49.1. ja ziemeļu vai dienvidu vēja ātrums pārsniedz 10 m/s
49.2. ja rietumu vai austrumu vēja ātrums pārsniedz 14 m/s;
49.3. liellaivām – ja vēja ātrums pārsniedz 8 m/s;
49.4. redzamība mazāka par 0.5 jūdzēm.
49.5. intensīvas ledus iešanas vai dreifa laikā.

50. Atkarībā no vēja virziena, straumes ātruma, viļņošanos reidā un citiem faktoriem ostas kapteinis var pieļaut atkāpes no šo noteikumu 49. punktā noteiktajiem ierobežojumiem.

51. Kuģu un citu kuģošanas līdzekļu gaitas ātrums ostā nedrīkst pārsniegt 5 mezglus.

52. Ostas akvatorijā katrs velkonis var vilkt tikai vienu kuģošanas līdzekli.

53. Kuģu apdzīšana uz kuģa ceļa un ostā ir aizliegta, izņemot kuģus, kuru garums ir mazāks par 30 metriem.

54. Par kuģu pārvietošanos ostā ziņo ostas Kapteiņa dienestam.

55. Kuģa braukšanas izmēģinājumus pēc remonta saskaņo ar ostas Kapteiņa dienestu. Izmēģinājuma braucienam saņem klasifikācijas sabiedrības atļauju.

56. Buru kuģu (un jahtu ) ienākšana ostā, iziešana no ostas un pārvietošanās tajā ir atļauta tikai ar mehānisko dzinēju, saskaņojot ar ostas Kapteiņa dienestu.

57. Atpūtas kuģu kustība un vējdēļu burāšana nedrīkst traucēt pārējo kuģošanas līdzekļu (kuģu) satiksmei.

58. Personām, kuras vada kuģošanas līdzekli, ir attiecīgi tā vadīšanas tiesības apliecinoši dokumenti.

59. Kuģis (arī ja to velk), atrodoties gaitā ostas akvatorijā, ir pastāvīgi gatavs izmest enkuru.

60. Kuģi, kuri pārvadā pasažierus ostas akvatorijā un reidā, ir nodrošināti ar glābšanas līdzekļiem atbilstoši cilvēku skaitam uz kuģa.

61. Kapteinis, kura kuģim draud nogrimšana ostas ūdeņos, par to nekavējoties ziņo ostas Kapteiņa dienestam, un dara visu, lai kuģis nenogrimtu ostas akvatorijas kuģojamā daļā. Gadījumos, ja kuģis ir ieguvis tik lielu sūci, ka to nav iespējams novērst, to novieto piestātnes Nr.3 austrumu galā uz grunts.

62. Par jebkuru negadījumu, ugunsgrēku un uzsēšanos uz sēkļa, nelaimes gadījumu un bojājumiem, kas nodarīti kuģiem, ostas būvēm un navigācijas ierīcēm, kuģa kapteinis nekavējoties ziņo ostas Kapteiņa dienestam. Ostas kapteinis veic jūras negadījumu sākotnējo izmeklēšanu par visiem ostā vai kuģošanas kanālā notikušajiem negadījumiem, tai skaitā, liecību un dokumentu iegūšanu.

63. Kuģu sadursmes gadījumā ostas akvatorijā, abu kuģu kapteiņi sniedz savstarpēju palīdzību cilvēku glābšanā.

64. Ostas kapteinis ir tiesīgs jūras negadījuma izmeklēšanas nolūkos aizturēt kuģi ne ilgāk kā uz 24 stundām, tai skaitā kuģi, kas ir bijis iesaistīts negadījumā, bet nav guvis bojājumus, ir jūrasspējīgs, gatavojas iziešanai no ostas vai jau iziet no ostas.

65. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ostas valsts kontroli, ostas kapteinis nodrošina lēmuma par kuģa aizturēšanu vai kuģa operāciju apturēšanu izpildi ostā. Kuģa arestu nodrošina saskaņā ar starptautisko un nacionālo normatīvo aktu prasībām.

66. Kuģi, veicot kravas operācijas ostā, seko laika prognozēm, ūdens līmeņa un kuģu iegrimju svārstībām.

67. Ziemas navigācijas laikā kuģošana notiek saskaņā ar faktiskajiem ledus apstākļiem Rīgas jūras līcī, ostā un kuģu tehniskajām iespējām. Lēmumus par kuģošanas iespējām ziemas navigācijas laikā ostā pieņem ostas kapteinis. Ostas kapteinis ir tiesīgs noteikt papildus ierobežojumus (piem. min. dzinēja jauda, min. ledus klase, min. kravnesība u.c.) kuģiem, kuri ziemas navigācijas laikā ienāk ostā.

68. Kuģu satiksme ostā intensīvas ledus iešanas laikā Salacas upē ir aizliegta.

69. Stāvēšana uz enkura ostas akvatorijā tam neparedzētās vietās un uz kuģu ceļa ir aizliegta.

70. Zemūdens darbus ostā drīkst veikt tikai pēc to saskaņošanas ar ostas kapteini.

71. Peldēšanās, makšķerēšana un zvejošana Salacgrīvas ostas akvatorijā ir atļauta 150 m posmā no tilta pār Salacas upi uz Salacas upes grīvas pusi.

72. Peldēšanās, zvejošana un makšķerēšana Kuivižu ostas visā akvatorijā ir aizliegta.

73. Par kuģa vai mantas nogrimšanu ostas akvatorijā kuģa kapteinis vai mantas īpašnieks nekavējoties ziņo ostas Kapteiņa dienestam un valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Jūras administrācija”.

74. Ostas kapteinis, saņemot ziņojumu no loča, ostas uzrauga vai citas personas, kura, veicot dienesta pienākumus, uz kuģa konstatējusi trūkumus, kas varētu ietekmēt kuģošanas drošību, kuģa apkalpes drošību un nodarīt kaitējumu jūras videi, ziņo par to valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Jūras administrācija” un Valsts vides dienestam.

 

VII. Piestātņu sagatavošana

 

75. Piestātņu īpašnieks vai operators ir atbildīgs par piestātnes savlaicīgu un kvalitatīvu sagatavošanu tauvošanas un kravas operācijām atbilstoši piestātnes ekspluatācijas noteikumiem un citiem reglamentējošiem dokumentiem. Iznomājamo piestātņu lietošanas noteikumus nosaka nomas līgums.

76. Pietauvot, attauvot vai pārtauvot kuģi pie nesagatavotas piestātnes vai nesagatavota cita kuģa borta ir aizliegts.

77. Piestātņu sagatavošanā ietilpst:
77.1. dziļuma uzturēšana projektā paredzētajā līmenī piestātnes robežās;
77.2. kuģa tauvošanai traucējošu ceļamkrānu, iekārtu un priekšmetu novākšana;
77.3. piestātnes aizsargaprīkojuma (fenderu ) uzturēšana kārtībā;
77.4. piestātnes pietiekama apgaismošana diennakts tumšajā laikā;
77.5. stividora vai citas atbildīgas personas savlaicīga norīkošana, lai precīzi norādītu kuģa vietu pie piestātnes;
77.6. kravas un citu operāciju apturēšana 4 m joslā uz piestātnes tauvošanās laikā, kā arī nepiederošu personu atrašanās nepieļaušanu uz piestātnes šajā joslā;
77.7. pietiekama piestātnes brīvā garuma nodrošināšana (saskaņā ar ostas kapteiņa vai loča prasībām);
77.8. sniega tīrīšana 4 m joslā no piestātnes kordona līnijas;
77.9. tauvotāju nodrošināšana;
77.10. tīrības un kārtības uzturēšana piestātnē;
77.11. vides aizsardzības un ugunsdrošības prasību ievērošanas nodrošināšana.

78. Aizliegts uzglabāt kravu uz piestātnes 4 m joslā no kordona līnijas.

 

VIII. Kuģu tauvošanās un stāvēšana ostā.

 

79. Tauvošanās un attauvošanās darbus nodrošina piestātnes īpašnieks vai operators.

80. Kuģiem aizliegts tauvoties pie piestātnēm, kuras nav nodotas ekspluatācijā vai kuras tiek remontētas.

81. Kuģa kapteinis, saskaņojot ar loci, nosaka tauvu skaitu un izvietojumu pietauvojoties.

82. Pie piestātnēm, izņemot Salacas upes labajā krastā esošo “Ziemas ostu”, kuģi drīkst stāvēt vienā korpusā, ja tas netraucē kuģošanas drošībai akvatorijā. Tauvošanās otrajā korpusā, kā arī ar priekšgalu vai pakaļgalu pie piestātnes pieļaujama tikai ar ostas kapteiņa atļauju.

83. "Ziemas ostā" atļauta tauvošanās četros korpusos, ar priekšgalu vai pakaļgalu pret piestātni, ja tas neietekmē kuģošanas drošību.

84. Kuģa tauvošanās otrajā korpusā aizliegta:
84.1. ja tā galvenais dzinējs, enkurierīces un stūres iekārta nav darba kārtībā;
84.2. pie mazāka izmēra kuģiem;
84.3. pie kuģiem ar bīstamu kravu.

85. Stāvot pie piestātnes tumšā diennakts laikā, kuģa klājs ir labi apgaismots. Kuģi ar bīstamu kravu labi redzamā vietā izliek sarkanu riņķuguni. Dienas laikā šāds kuģis paceļ signālkarogu "BRAVO".

86. Kuģis, stāvot pie piestātnes, izliek trapu, nodrošinot to ar aizsargtīklu. Trapa tuvumā ir glābšanas riņķis, kas aprīkots ar līni, kuras garums ir vismaz 25 m, un gaismas boju. Tumšajā diennakts laikā traps ir labi apgaismots, bet ziemas laikā arī notīrīts no sniega un nodrošināts pret slīdamību.

87. Kuģi piestātnēs ir droši pietauvoti. Pietauvošanās tauvas apgādā ar speciāliem vairogiem, kas nepieļauj grauzējdzīvnieku pārvietošanos. Kuģa mehānismu dzesēšanas sistēmas ūdens izvada atveres, ja tās atrodas augstāk par piestātni, apgādā ar aizsargvairogiem.

88. Kuģiem, stāvot pie piestātnes, ir aizliegts izlikt aiz borta kravas ierīces, ja tās netiek izmantotas kravas operācijās.

89. Atpūtas kuģu stāvēšana pie kuģa borta aizliegta.

90. Atpūtas kuģu (izņemot 91.punktā minētos peldlīdzekļu) stāvēšana atļauta tikai pie jahtu piestātnes pontona. Ja atpūtas kuģa tehniskie parametri neļauj tam pietauvoties pie jahtu piestātnes pontona, tad ostas kapteinis, iespēju robežās, norāda citu piestātni.

91. Airu laivas, ūdens motocikli, motorlaivas un kuteri, kuru garums ir mazāks par 12 metriem, saskaņojot ar ostas kapteini, piestāšanai var izmantot neapbūvētas krasta joslas.

92. Pie piestātnēm Nr.1 un Nr.4 drīkst pietauvoties tikai tie kuģi, kuri iesnieguši ostas kapteiņa dienestā šo noteikumu 24. punktā paredzēto  informāciju. Pārējo kuģu, kā arī atpūtas kuģu, pietauvošanās pie šīm piestātnēm ir aizliegta.

93. Pirms ledus iešanas sākuma Salacas upē, kuģi pārdislocējas stāvēšanai “Ziemas ostā”.

94. Kuģošanas līdzekļu bez dzinēja vai ar dzinēju, kas nav darba stāvoklī, stāvēšana ostā ir atļauta, ja tā ir saskaņota ar piestātnes īpašnieku vai tās operatoru  un ostas kapteini.

95. Par ostā esoša kuģa galvenā dzinēja iespējamo remontu ziņo ostas Kapteiņa dienestam, kā arī saskaņo to ar piestātnes īpašnieku.

96. Ja kuģis paliek pie piestātnes pēc kravas operāciju pabeigšanas kuģa kapteiņa vai īpašnieka vainas dēļ, kuģa kapteinis iesniedz piestātnes īpašniekam vai tās operatoram un ostas pārvaldei apliecinājumu par radušos zaudējumu segšanu.

 

IX. Hidrotehnisko būvju un iekārtu ekspluatācija

 

97. Katru gadu līdz 30.maijam piestātnes īpašnieks vai operators iesniedz ostas kapteinim datus par dziļumiem 20 m platā joslā gar piestātnēm, kā arī  piestātņu zemūdens un virsūdens apskates aktus.

98. Ja piestātnes īpašnieks vai operators ostas kapteinim līdz 30.maijam nav iesniedzis dziļumu mērīšanas datus, 2.pielikumā izziņotā maksimāli pieļaujamā iegrime pie piestātnes līdz šo datu saņemšanas brīdim ir uzskatāma par neoficiālu informāciju.

99. Ostas kapteinis var pieprasīt piestātnes īpašniekam vai operatoram papildus dziļumu mērīšanas un zemūdens apskates datus.

100. Dziļuma rezerve starp kuģa korpusu un gultni pie piestātnes ir vismaz 0.5 m, bet kuģu ceļos un pieejās pie piestātnēm dziļuma rezerve ir ne mazāka kā 15 % no maksimāli atļautās  kuģa iegrimes.

101. Ostas pārvalde izstrādā ostas akvatorijas pasi, ko apstiprina ostas pārvaldnieks un saskaņo to ar Satiksmes ministriju un valsts akciju sabiedrību “Latvijas Jūras administrācija”.

102. Ostas akvatorijas pasē veic atzīmes par ostas padziļināšanas darbiem, jaunu piestātņu izbūvi vai esošo piestātņu rekonstrukciju, ostas navigācijas zīmju maiņu, kā arī par citām nozīmīgām izmaiņām, kas saistītas ar ostas akvatoriju.

103. Atzīmes ostas akvatorijas pasē par veiktajām izmaiņām veic ostas kapteinis un apstiprina ostas pārvaldnieks. Izmaiņas ostas akvatorijas pasē saskaņo ar Satiksmes ministriju un valsts akciju sabiedrību “Latvijas Jūras administrācija”.

104. Pie piestātnes aizliegts darbināt dzenskrūves, izņemot īslaicīgu (ne ilgāk par vienu minūti) darbināšanu ar vislēnāko gaitu, dzinēja gatavības pārbaudei (neattiecas uz kuģiem ar maināmo skrūves kāpi "0" stāvoklī).

105. Piestrādāt galveno dzinēju pēc remonta atļauts tikai ar ostas kapteiņa un piestātnes īpašnieka vai lietotāja rakstisku piekrišanu, netraucējot citiem kuģiem.

106. Par zaudējumiem, ko kuģis radījis ostas hidrotehniskajām būvēm, navigācijas iekārtām, ostas komunikācijām un aprīkojumam, juridiskajām vai fiziskajām personām ostas teritorijā, atbild kuģa īpašnieks. Par notikumu, saistībā ar kuru radušies šie zaudējumi, ostas kapteinis un piestātnes lietotāja pārstāvis kopā ar kuģa kapteini līdz kuģa atiešanai sastāda aktu, ko kopā ar zaudējumu aprēķinu iesniedz kuģa īpašniekam kā pretenziju. Ja kuģa īpašnieks pretenziju labprātīgi neapmierina, samaksājot zaudējumus vai iesniedzot garantiju par to segšanu, tad strīdu var risināt, iesniedzot tiesā prasību par zaudējumu piedziņu.
 
107. Kravas slodze uz piestātnes nedrīkst pārsniegt piestātnes pasē paredzēto pieļaujamo slodzi.

108. Zemūdens kabeļu, zemteku vietas un elektrolīnijas ir attiecīgi apzīmētas un tumšā diennakts laikā šīs zīmes ir apgaismotas.

 

X. Ostas padziļināšanas darbi

 

109. Padziļināšanas darbus ostas akvatorijā drīkst uzsākt tikai tad, ja tie ir iepriekš rakstiski saskaņoti ar Salacgrīvas ostas pārvaldi un ostas kapteini, un ir saņemti Valsts vides dienesta izsniegti tehniskie noteikumi un saskaņojums no valsts akciju sabiedrības “Latvijas Jūras administrācija”.

110. Gruntssmēlēja darbības laikā ostas akvatorijā operatīvi paziņo ostas kapteinim trošu un enkuru izvietojumu.

111. Gruntssmēlējs vienmēr ir gatavs atlaist un ievilkt troses.

112. Gruntssmēlējs un gruntsvedēji, kas strādā ostas akvatorijā, dod ceļu kuģiem, kas ienāk vai iziet no ostas.

113. Uz gruntssmēlēja, kas strādā ostas akvatorijā, izliek ugunis un zīmes saskaņā ar 1972.gada Konvencijas par starptautiskiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (COLREG - 72) prasībām.

114. Ja 112.punktā minētie kuģi neveic padziļināšanas darbus, tiem aizliegts atrasties uz kuģa ceļa, izņemot, ja tie ienāk vai iziet no ostas.

115. Ja gruntssmēlējam vienlaicīgi tuvojas divi kuģi no pretējām pusēm, priekšroka ir kuģim, kurš virzās uz izeju no ostas.

116. Piestātnes gruntssmēlēju un gruntsvedēju stāvēšanai ostā ierāda, saskaņojot ar ostas kapteini un piestātņu īpašniekiem.

117. Gruntssmēlēji darba grafikus un režīmu saskaņo ar ostas kapteini.

 

XI. Komercdarbība ostā

 

118. Komercdarbība Salacgrīvas ostā notiek saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, šiem ostas noteikumiem.

119. Juridiskajai vai fiziskajai personai, kas nav saņēmusi Salacgrīvas ostas pārvaldes rakstisku atļauju vai nav noslēgusi  līgumus par komercdarbību vai zemes nomu ostas teritorijā, aizliegts veikt jebkāda veida darbības Salacgrīvas ostas teritorijā.

120. Salacgrīvas ostas valde nosaka zemes nomas maksu komercsabiedrībām ostas teritorijā, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās normas.

121. Zemes apakšnoma ostas teritorijā bez saskaņošanas ar Salacgrīvas ostas pārvaldi ir aizliegta.

122. Projektēšanas, celtniecības darbu, stacionāru kraušanas mehānismu un palīgmehānismu uzstādīšanu ostas teritorijā saskaņo ar Salacgrīvas ostas pārvaldi.

123. Salacgrīvas ostas teritorijā, veicot pārtikas produktu iekraušanu - izkraušanu uz vai no zvejas kuģiem, visas fiziskās un juridiskās personas ievēro normatīvos aktus attiecībā uz higiēnas prasībām pārtikas produktu (t.sk. zvejas produktu) apritē.

124. Fiziskās un juridiskās personas, kuras veic saimniecisko darbību ostas teritorijā, ir reģistrētas Latvijas Republikas Komercreģistrā, un to darbība, ja tas paredzēts normatīvajos aktos, ir licencēta (sertificēta) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

XII. Vides aizsardzība

 

125. Visi kuģi, kā arī visas juridiskās un fiziskās personas, kas darbojas vai atrodas ostā, ievēro 1973.gada Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokola (MARPOL 73/78) un 1992.gada Konvencijas par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (Helsinku konvencija), kā arī citu starptautisko un nacionālo normatīvo aktu prasības vides aizsardzības jomā.

126. Kuģa kapteinis pēc kuģa ienākšanas ostā iesniedz ostas Kapteiņa dienestā  kuģa atkritumu deklarāciju.

127. Pirms iziešanas jūrā kuģi ostas pieņemšanas iekārtās nodod:
127.1. visus uz kuģa radītos atkritumus;
127.2. visus kravas pārpalikumus no kravas tilpnēm, kas pēc kravas izkraušanas paliek pāri un ir jāaizvāc saskaņā ar MARPOL 73/78 prasībām, ieskaitot kravas pārsegumus, balstus, paliktņus, apšuvuma un iesaiņojuma materiālus, saplāksni, papīru, kartonu, stiepļu un lenšu stiegrojumus.

128. Pirms ostas atstāšanas, uz kuģa atstāto kuģa radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu daudzums nedrīkst pārsniegt 25% no kuģa atkritumu uzkrāšanas tilpņu vai konteineru ietilpības.

129. Kuģus, kuri ir iesaistīti regulārā satiksmē un bieži un regulāri piestāj ostās, ostas pārvalde pēc saskaņošanas ar Valsts vides dienestu var atbrīvot no šo noteikumu 127.1. apakšpunktā minēto prasību izpildes, ja ir nodrošināta šo kuģu radīto atkritumu nodošana un obligāto maksu samaksa ostās, kuras atrodas kuģa maršrutā. Lai kuģi, atbrīvotu no šo noteikumu 127.1. apakšpunktā minēto prasību izpildes, kuģa kapteinis iesniedz ostas pārvaldē iesniegumu, kurā norādīts:
129.1. osta, kurā kuģis regulāri nodod atkritumus;
129.2. cik bieži kuģis ienāk šo noteikumu 129.1.apakšpunktā noteiktajā ostā;
129.3. reisu ilgums;
129.4. atkritumu uzkrāšanas tilpņu vai konteineru ietilpība.

130. Kuģu atkritumus sašķiro atbilstoši Vadības plānam darbībām ar atkritumiem.

131. Piestātnes apgādā ar atkritumu konteineriem vismaz triju veidu atkritumiem - sausajiem, pārtikas un naftas produktu saturošiem slaukāmiem materiāliem. Atkritumu konteinerus var izvietot kopēji vairākām piestātnēm. Visus atkritumu konteinerus marķē ar uzrakstiem latviešu un angļu valodās.

132. Ostas akvatorijā ir aizliegts izsūknēt aiz borta sateču ūdeņus no mašīntelpas, kā arī visus citus naftu saturošus maisījumus. Atsūknēšanas sistēmu vārsti, ienākot ostā un izejot no ostas, ir noplombēti. Aizliegts izgāzt aiz borta ūdeņus, kas rodas, mazgājot klāju, kravas tilpnes, kā arī notekūdeņus, un izmest aiz borta jebkādus atkritumus.

133. Ostā uz kuģiem ir atļauts lietot tikai tās tualetes, kurām ir slēgtās vai bioloģiskās attīrīšanas sistēmas. Ja tādu nav, tualetes ir aizslēgtas un noplombētas.

134. Pirms iebraukšanas Salacgrīvas ostā, kuģa kapteinis ziņo ostas kapteinim par jebkuru viņam zināmo naftas, naftu saturošo maisījumu vai citu kaitīgo vielu izplūdi Latvijas ūdeņos.

135. Kuģu un cita transporta apgāde ar naftu saturošiem produktiem ostas teritorijā ir atļauta tikai tad, ja komercsabiedrība, kas veic kuģu apgādi ar naftu saturošām vielām, ir noslēgusi līgumu ar ostas pārvaldi par šo darbu veikšanu. Vienlaicīgi komercsabiedrība iesniedz ostas pārvaldē Latvijas Republikas normatīvo aktu noteiktā kārtībā saskaņotu avāriju seku likvidācijas plānu.

136. Kuģa kapteinis vai cita persona, kas konstatējusi piesārņojumu vai tā draudus, nekavējoties par to ziņo aģentējošai firmai un ostas Kapteiņa dienestam, kurš turpmākās darbības veic atbilstoši ostas avāriju seku likvidācijas plānam.

137. Ostas akvatorijā ūdens virsmas attīrīšanai no naftas piesārņojuma ir aizliegts izmantot preparātus, kas izšķīdina vai nogremdē peldošo naftu vai tās produktus.

138. Salacgrīvas ostā ir aizliegts ienākt kuģiem ar kravu, kas satur radioaktīvās vielas (saskaņā ar starptautiskā jūras bīstamo kravu - IMDG kodeksa bīstamo vielu klasifikāciju - 7.bīstamības klase).

139. Ostā nedrīkst iekraut atkritumus un citas vielas izgāšanai jūrā Latvijas ūdeņos vai ārpus tiem. Ierobežojums neattiecas uz gadījumiem, kad attiecīgas darbības tiek veiktas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto kārtību.

140. Zaudējumus, kas radušies kaitīgo vielu izplūdes gadījumā no kuģa, sedz kuģa īpašnieks vai fraktētājs atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām.

141. Par vides aizsardzības noteikumu neievērošanu uz piestātnēm atbild piestātnes īpašnieks vai operators.

142. Par kravas nokrišanu ūdenī vai uz piestātnes kraušanas operācijas laikā ir atbildīgi kravu operāciju veicēji. Nokritušo kravu savāc kravas operāciju veicējs. Ja krava nokritusi no kuģa klāja pēc kravas operāciju veikšanas, par tās savākšanu ir atbildīgs kuģa kapteinis.

 

XIII. Ugunsdrošības režīms

 

143. Ugunsdrošības režīmu ostas teritorijā nosaka ostas pārvalde.

144. Par ugunsdrošību uz kuģa, kas atrodas Salacgrīvas ostas akvatorijā, un par 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem (SOLAS) prasību un citos normatīvajos aktos noteikto kuģu ugunsdrošības prasību izpildi atbild kuģa kapteinis .

145. Visas juridiskās un fiziskās personas, kas darbojas vai atrodas ostas teritorijā, ievēro Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 “Ugunsdrošības noteikumi” prasības. Par ugunsdrošību katrā ostas rajonā vai komercsabiedrībā atbild attiecīgā rajona vai komercsabiedrības īpašnieks vai nomnieks.

146. Ostas teritorijas ugunsbīstamajos rajonos izliek labi saredzamus brīdinājuma uzrakstus latviešu un angļu valodā, kā arī attiecīgas brīdinājuma zīmes. Tumšajā diennakts laikā šie uzraksti un zīmes ir apgaismoti.

147. Uz visām piestātnēm izvieto skapjus ar ugunsdzēsības instrumentu komplektu.

148. Uz visiem kuģiem, ugunsdzēsības automašīnām un ugunsdzēsības posteņos ir ugunsdzēsības sistēmas starptautiskā tipa savienojumi.

149. Kuģiem, atrodoties ostas akvatorijā, to ugunsdzēsības sistēmas un aprīkojums ir darba kārtībā un gatavs tūlītējai lietošanai. Ja kuģa ugunsdzēsības sistēmas kaut kāda iemesla dēļ nav darba kārtībā, kuģim ir jābūt gatavam pieslēgties krasta sistēmām.

150. Izceļoties ugunsgrēkam ostas teritorijā, kuģim jābūt gatavam atstāt bīstamo ostas rajonu.

151. Degvielu kuģi drīkst uzpildīt no autocisternām vai degvielas liellaivas pie piestātnēm Nr.1, Nr.2, Nr.3, Nr.4, Nr.5 un Nr.6, precīzi ievērojot ugunsdrošības noteikumus.

152. Atklājot ugunsgrēka izcelšanos uz kuģa, kuģa sardze izsludina trauksmi, organizē ugunsgrēka likvidāciju, ziņo ostas Kapteiņa dienestam un pilsētas ugunsdzēsības dienestam, kas nepieciešamības gadījumā piedalās ugunsdzēšanas darbos.

153. Atklājot ugunsgrēku ostas teritorijā, persona, kas to atklājusi, nekavējoties informē pilsētas ugunsdzēsības dienestu, ostas Kapteiņa dienestu (telefonu sarakstu skatīties 2.pielikumā), attiecīgo teritorijas īpašnieku vai nomnieku un uzsāk ugunsgrēka likvidāciju visiem pieejamajiem līdzekļiem.

154. Darbu ar uguni veikšanai:
154.1. uz kuģošanas līdzekļiem nepieciešams saņemt rakstisku atļauju saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;
154.2. ostas teritorijā nepieciešams saņemt rakstisku atļauju arī no attiecīgās teritorijas īpašnieka vai nomnieka pilnvarotās atbildīgās personas par šīs teritorijas ugunsdrošību;
154.3. kuģu remonta uzņēmumos atļauju izsniedz attiecīgā uzņēmuma ugunsdrošības speciālists vai norīkota atbildīgā persona par šīs teritorijas ugunsdrošību.

 

XIV. Muitas, robežapsardzes un sanitārais režīms


155. Robežapsardzības un muitas režīmu Salacgrīvas ostā nosaka Latvijas Republikas valsts robežas likums, Imigrācijas likums, Muitas likums un citi normatīvie akti.

156. Dzeramo ūdeni kuģis var saņemt no ūdens ņemšanas ietaisēm uz piestātnēm. Ūdeni no ostas akvatorijas aizliegts lietot kā dzeramo ūdeni.

157. Sanitāro uzraudzību ostā veic valsts aģentūra „Sabiedrības veselības aģentūra” un Pārtikas un veterinārais dienests. Šo dienestu prasības to kompetences ietvaros ir obligātas visiem kuģiem, fiziskām un juridiskām personām, kuras darbojas ostas teritorijā.

158. Par nelabvēlīgu sanitāri epidemioloģisko stāvokli uz kuģa vai slimiem apkalpes locekļiem, vai sanitāri bīstamu kravu, kuģa kapteinis ar aģenta starpniecību paziņo valsts aģentūrai „Sabiedrības veselības aģentūra” un Pārtikas un veterinārajam dienestam ne vēlāk kā 12 stundas pirms kuģa ienākšanas ostā.

159. Kuģi, uz kuriem ir uzkrautas augu un dzīvnieku izcelsmes kravas, tiek  pakļauti Pārtikas un veterinārā dienesta pārbaudei.


XV. Caurlaižu un apsardzes režīms

 

160. Salacgrīvas ostas teritorijā caurlaižu režīmu nosaka nolikums “Par Salacgrīvas ostas pārvaldes caurlaižu režīmu”.

161. Salacgrīvas ostas teritorijā esošās komercsabiedrības, uz kurām attiecas Starptautiskā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksa (ISPS kodekss) prasības, caurlaižu - apsardzes režīmu nodrošina saskaņā ar šo kodeksu. Salacgrīvas ostas pārvalde saskaņo, un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Jūras administrācija” Kuģu un ostu aizsardzības inspekcija apstiprina komercsabiedrību izstrādātos ostas iekārtu aizsardzības plānus.

162. Salacgrīvas ostas teritorijā esošajām komercsabiedrībām, kuras noslēgušas zemes nomas līgumus ar Salacgrīvas ostas pārvaldi, un uz kurām neattiecas ISPS kodeksa prasības, saskaņojot ar Salacgrīvas ostas pārvaldi, ir atļauts norobežot tās nomā esošās teritorijas, kā arī veikt tiem piederošo ostas teritorijā esošo ēku un iekārtu apsardzību. Salacgrīvas ostas pārvaldei ir tiesības pieprasīt no šīm komercsabiedrībām to teritorijas apsardzi atbilstoši ISPS kodeksa prasībām.

163. Jebkura sauszemes transporta un personu iekļūšana ostas teritorijā un izkļūšana no tās notiek tikai caur caurlaižu kontrolpunktiem, saņemot noteikta parauga caurlaides. Iekļūšana ostas teritorijā no akvatorijas puses tam neparedzētās vietās ir atļauta tikai saskaņojot to ar ostas teritorijas nomnieku vai ostas pārvaldi.

164. Ieejot ostas teritorijā, jebkura persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu un pamato savu nepieciešamību atrasties ostas teritorijā. Caurlaižu izsniegšanas kārtība tiek noteikta ostas iekārtas aizsardzības plānā. Atrodoties ostas teritorijā, personu apliecinošu dokumentu pēc pieprasījuma uzrāda caurlaižu - apsardzes režīma nodrošināšanas organizācijas, kā arī muitas, policijas un robežsardzes darbiniekiem.

165. Attiecīgo valsts un ostu apkalpojošo dienestu pārstāvjiem, uzrādot dienesta apliecību, likumā noteiktā kārtībā, dienestu pienākumu veikšanai, ir tiesības netraucēti pārvietoties, tai skaitā ar transportu, visā ostas teritorijā. Komercsabiedrības, uz kurām attiecas ISPS kodeksa prasības, veic šo personu reģistrāciju pirms to ielaišanas attiecīgajā teritorijā. Detalizēta caurlaižu izsniegšanas kārtība valsts un ostu apkalpojošo dienestu pārstāvjiem tiek noteikta ostas iekārtas aizsardzības plānā.

166. Kuģu apkalpes locekļus un to piederīgos ielaiž ostas teritorijā un izlaiž no tās atbilstoši caurlaižu kontrolpunktos iesniegtajiem, robežsardzes un kuģa kapteiņa apstiprinātajiem kuģa apkalpes, pasažieru un to piederīgo sarakstiem, uzrādot personu apliecinošus dokumentus. Detalizēta caurlaižu izsniegšanas kārtība kuģu apkalpes locekļiem un to piederīgajiem tiek noteikta ostas iekārtas aizsardzības plānā.

167. Kuģa un tā kravas apsargāšanas nodrošināšana, ja nav nolīgta īpaša apsardze vai noslēgts attiecīgs līgums ar piestātnes īpašnieku vai tās lietotāju, ir kuģa kapteiņa pienākums.

 

XVI. Atbildība par Salacgrīvas ostas noteikumu neievērošanu

 

168. Par Salacgrīvas ostas noteikumu neievērošanu jebkura fiziskā vai juridiskā persona ir atbildīga saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu un citiem Latvijas Republikā spēkā esošiem normatīvajiem aktiem.

169. Salacgrīvas ostas pārvalde nav atbildīga par jebkuras citas fiziskas vai juridiskas personas darbības vai bezdarbības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem vai kaitējumu.

170. Visus Noteikumu pārkāpumus savas kompetences robežās izskata:
170.1. ostas kapteinis - par kuģošanas drošības jautājumiem;
170.2. Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde – par vides aizsardzības jautājumiem;
170.3. ostas pārvaldnieks – par visiem pārējiem šo noteikumu jautājumiem.

171. Ja kuģis, stāvēdams ostā, kļūst bīstams apkārtējai videi un cilvēkiem, ostas būvēm, navigācijas iekārtām, citiem kuģiem, to var izraidīt no ostas uz kuģa īpašnieka rēķina. Rīkojumu par izraidīšanu dod ostas kapteinis, saskaņojot to ar ostas pārvaldi.
 

XVII. Papildus nosacījumi

 

172. Visi kuģi un komercsabiedrības, organizācijas, juridiskās un fiziskās personas, kas atrodas vai darbojas Salacgrīvas ostā, bez šajos noteikumos minētajiem Latvijas Republikas un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem ievēro:
172.1. Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Pārskatītās rekomendācijas drošai bīstamo kravu transportēšanai un ar to saistītajām aktivitātēm ostās, 2007. gada izdevums (IMO Revised Recommendations on the Safe Transport of Dangerous Cargoes and Related Activities in Port Areas 2007 edition  (MSC.1/Circ.1216));
172.2. Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Kravu drošas kraušanas un nostiprināšanas kodeksu (IMO Code of Safe Practice for Cargo Stowage and Securing (SJO rezolūcija A.714(17));
172.3. Ro-ro terminālu droša darbība, 1997.gads. (ICHCA Safe Operation of Ro-ro Terminals, 1997);
172.4. Starptautiskās Jūrniecības organizācijas/ Starptautiskās Darba organizācijas/ ANO Eiropas ekonomisko lietu komitejas Vadlīnijas kravas transporta vienību iepakošanai (IMO/ ILO/ UN ECE Guidelines for Packing of Cargo Transport Units (CTUs, 1997);
172.5. Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Drošas prakses kodekss kokmateriālu pārvadāšanai uz kuģa klāja ar tā grozījumiem (Code of Safe Practice for Ships Carrying Timber Deck Cargoes, as amended, SJO rezolūcija A.715(17));
172.6. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr.725/2004 par kuģu un ostas iekārtu aizsardzības stiprināšanu;
172.7. 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras un tās 1988.gada protokola ar turpmākajiem grozījumiem, XI-2 nodaļa, (International Convention for the Safety of Life at Sea, 1974 and its Protocol of 1988 (SOLAS),74 Chapter XI-2);
172.8. Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums (spēkā ar 03.12.2003.).

 

XVIII. Noslēguma jautājums

 

173. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju domes 2005.gada 16.novembra noteikumi Nr.52 "Salacgrīvas ostas noteikumi".

 


Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs                     Dagnis Straubergs